Diena, kurā pavasaris skan skaļāk par kalendāru. Kur mūzika nav pavadījums, bet atzīšanās. Kur katrs vārds ir veltīts sievietei. Uz skatuves — balss, kurā ir mazliet ironijas, mazliet pārgalvības un daudz jūtu. Blakus — Ingunas Grīnbergas klavieres. Dzīvas, elpojošas, it kā nojaustu zāles noskaņu. Un Raivo Stašansa saksofons — romantisks, samtaini silts, ar siltu marta noskaņu. Dzeja un mūzika saplūdīs vienā sarunā. Par mīlestību — laimīgu un neiespējamu. Par sievieti — noslēpumainu, stipru, smieklīgu, aizkustinošu. Par to, kuras dēļ vispār ir izdomāts marts. Un vēl — īpašs šī svētku vakara akcents.

Visas dāmas, kuras ieradīsies vienkrāsainā tērpu komplektā vai kleitā, varēs piedalīties mežģīņu defilē. Koncertā tiks demonstrētas autentiskas Vologdas mežģīnes — roku darbs, XIX gadsimta tradīcija, ko turpina mūsdienu meistare.

Viesi redzēs un varēs piemērīt autentiskus 1991.–1992. gada izstrādājumus — jaunus, oriģinālajā iepakojumā. Ne stilizācija. Ne replika. Īsta lieta ar savu vēsturi. Šajā dienā mežģīnes nebūs muzeja eksponāts, bet kļūs par daļu no kustības, gaismas un mūzikas. Tās varēs arī iegādāties — kā kolekcionāru vērtību, kā pieskārienu amatniecībai, kas atkal skan mūsdienīgi. Mežģīnes piedāvā VeraVart Studio. Mūzika. Pavasaris. Sieviete. Un mazliet skaistuma, ko var paņemt līdzi.